line decor
   
line decor
 
 
 

Pieņemts LKF paplašinātajā Valdes sēdē 07.12.95. 

Pēdējie labojumi izdarīti 02.07.06.

LATVIJAS  KINOLOĢISKĀ  FEDERĀCIJA

CILTSDARBA  REGLAMENTS
 

Saturs
1.   Vispārējā daļa.
2.   Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.
3.   Ciltsdarba konsultācijas.
4.   Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.
5.   Audzētavas.
6.   Pārošanas atļauja un pārošana.
7.   Metiena kontrole.
8.   Ciltsgrāmata.
9.   Ciltsraksti.
10. Maksājumi.
11. Pārkāpumi.

 

1.        VISPĀRĒJĀ DAĻA.
1.1.          Starptautiskais FCI (Federation Cynologique Internationale – Starptautiskā Kinoloģiskā Federācija) Ciltsdarba Reglaments un LKF (Latvijas Kinoloģiskā Federācija – tekstā turpmāk Federācija) Ciltsdarba Reglaments ir obligāts Federācijas sastāvā esošajiem klubiem.
1.2.          LKF Ciltsdarba Reglaments kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.
1.3.          Ar ciltsdarbu LKF ietvaros nodarbojas šķirņu klubi un reģionālie klubi. To mērķis ir šķirnes izkopšana, ciltsdarbā izmantojot funkcionāli veselus dzīvniekus ar nosvērtu psihi un veselīgu iedzimtību. Klubu funkcijās ietilpst ciltsdarba koordinēšana, konsultācijas un kontrole.
1.4.          Šķirņu klubi, izstrādājot savus speciālos šķirnes ciltsdarba nolikumus, vadās no LKF Ciltsdarba Reglamenta, ievērojot attiecīgās šķirnes specifiku. Šķirnes kluba ciltsdarba nolikumā var tikt izvirzītas augstākas prasības kā LKF Reglamentā. Šķirnes kluba uzstādītās prasības ir obligātas visu attiecīgās šķirnes suņu izmantošanai ciltsdarbā LKF ietvaros.
1.5.          Klubiem stingri jāvēršas pret vaislas dzīvnieku ekspluatāciju. Nav pieļaujama rūpnieciska suņa turēšana un vairošana.
1.6.          Klubu pienākums ir cīnīties pret iedzimtiem defektiem un iedzimtām slimībām.
1.7.          Šķirņu klubi nosaka katras šķirnes suņiem nepieciešamās nervu sistēmas  vai darba spēju pārbaudes, vadoties no šķirnes īpatnībām un pielietošanas specifikas.
1.8.          Klubi nedrīkst ar pārmērīgām formālām prasībām ierobežot audzētāju radošo brīvību ciltsdarbā.
1.9.          Ja vienu un to pašu šķirni Federācijā pārstāv vairāki šķirņu klubi, tad tiem savstarpēji jāsaskaņo savi ciltsdarba nolikumi. Ja šāda vienošanās nav sasniegta, tad galīgo lēmumu pieņem Federācijas Ciltslietu Komisija.
1.10.      Federācijas Ciltslietu Komisiju ievēl LKF Padome. Tās sastāvā ietilpst pieci locekļi, kuri no sava vidus izvēl komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.
1.10.1.  Ciltslietu Komisija izstrādā un nodod apstiprināšanai Padomei LKF ciltsdarba   pamatnolikumus un citus ciltsdarbu regulējošus dokumentus.
1.10.2.  Ciltslietu Komisija ir tiesīga kontrolēt Ciltsdarba Reglamenta izpildi klubos.

1.10.3.  Izņēmuma gadījumus, kuri saistīti ar atkāpēm no LKF Ciltsdarba Reglamenta prasībām, izskata LKF Ciltslietu Komisija, balstoties uz kluba rakstveida iesniegumu. Ciltslietu Komisija pieņem galīgo lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.
 

2.                AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS.
2.1.          Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies dzīvnieku likumīgā ceļā un var to pierādīt dokumentāli.
2.2.          Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.
2.3.          Par audzētāju var būt LR iedzīvotājs vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.
2.4.          Klubu pienākums ir veikt īpašu kontroli par ciltsdarbu ar nomātām kucēm. Audzētājam jāiesniedz klubā rakstisks līgums par kuces nomāšanu savlaicīgi pirms pārošanas.

 

3.        CILTSDARBA KONSULTĀCIJA.
3.1.          Klubu pienākums ir nodrošināt audzētājus ar konsultācijām un kontrolēt ciltsdarba norisi, kā arī apmācīt ciltsdarba kontrolierus.

3.2.          Klubu ciltsdarba vadītāju pienākums ir sekot, lai audzētājs ievērotu šī Reglamenta prasības.
 

4.                PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI.
4.1.          Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, visām standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā.
4.2.          Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki ar iedzimtiem defektiem, kā piemēram, uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, kriptorhisms un monorhisms, albīnisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c. (šķirnēm, kurām tas nav paredzēts standartā), kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.
4.3.          Vaislas sunim un kucei jāsaņem eksterjera novērtējums kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju. Izstādes novērtējumam jābūt ne zemākam par atzīmi “ļoti labi”.
4.4.          Audzētājam jānodrošina atbilstoši kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļi. Pirms kuces pārošanas kluba komisijai jāpārbauda apstākļu piemērotību vesela metiena izaudzēšanai.
4.5.          Mazāko vaislas vecumu suņiem un kucēm nosaka šķirņu klubi savos ciltsdarba nolikumos, balstoties uz šķirnes specifiku. Vaislā izmantojamās kuces tomēr nedrīkst būt jaunākas par 15 (piecpadsmit) mēnešiem un vecākas par pilniem 8 (astoņiem) gadiem, vaislas suņi – ne jaunāki par 12 (divpadsmit) mēnešiem. Tikai īpašas nepieciešamības gadījumos, šķirnes uzlabošanas interesēs, pieļaujams izmantot vaislā kuci vecāku par pilniem 8 gadiem. Suņiem nav lielākā vecuma ierobežojuma.
4.6.          Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā 10 mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.
4.7.          Vaislas dzīvniekiem jāveic veselības pārbaudes, atbilstoši prasībām, kādas LKF un attiecīgais šķirnes klubs uzstāda katrai šķirnei.
4.8.          Dienesta un medību šķirņu suņiem, kuriem noteiktas obligātās apmācības, jāiziet apmācību kurss un jāsaņem darba spēju pārbaudes sertifikāts, atbilstoši šķirnes kluba prasībām. Šķirnēm, kurām noteiktas sociālās uzvedības pārbaudes, jāsaņem atbilstošs sertifikāts.

4.9.          Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikāciju), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.
 

5.                AUDZĒTAVAS.
5.1.          Lai apzīmētu suņus, kuri cēlušies no vienas audzētavas, to vārdiem ciltsrakstos pievieno audzētavas nosaukumu, kuru piešķir audzētājam stingri personīgai izmantošanai. Audzētavas nosaukums ir pastāvīga un neatdalāma suņa vārda sastāvdaļa.
5.2.          Audzētavas nosaukuma reģistrāciju un aizsardzību veic LKF, vadoties pēc speciāla nolikuma (skat. pielikumu Nr.2).
5.3.          Katram no jauna pieteiktajam audzētavas nosaukumam būtiski jāatšķiras no citiem jau agrāk reģistrētiem un aizsargātiem audzētavu nosaukumiem.
5.4.          Audzētājs var reģistrēt tikai vienu audzētavas nosaukumu, neatkarīgi no audzējamo šķirņu skaita.
5.5.          No audzētavas nosaukuma tālākas izmantošanas var atteikties jebkurā laikā, bet audzētājam cits aizsargāts nosaukums netiks piešķirts.
5.6.          Audzētavas nosaukums zaudē spēku audzētāja nāves gadījumā, ja tā mantinieks nepārņem nosaukumu sev. Audzētavas nosaukums netiek nodots citiem audzētājiem.

5.7.          Suņa vārdā var būt tikai vienas audzētavas nosaukums, no kuras tas ir cēlies.
 

6.                PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA.
6.1.          Pārošanas atļauja.
6.1.1.      Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem savā klubā pirms pārošanas. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats.
6.1.2.      Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem kuces īpašnieks pēc kucēnu piedzimšanas atdod metiena kontroles komisijai. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartiņu iesniedz Ciltsgrāmatā.
6.1.3.      Gadījumā, kad kuce paliek tukša, kuces īpašnieks nodod pārošanas atļauju atpakaļ klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.
6.2.          Pārošana.
6.2.1.      Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma. Kuces īpašnieka pienākums kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām LKF Ciltsdarba Reglamenta un kluba ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām.
6.2.2.      Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska atļauja klubā, kura vienlaicīgi ar metiena kartiņu jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.
6.2.3.      Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti netiek izsniegti.

6.2.4.      Pirms pārošanas ir jāsastāda līgums par pārojuma apmaksu. Par bezmaksas pārošanu nākošajā meklēšanās reizē, ja kuce paliek tukša, nepieciešams līgumā norādīt speciāli.
 

7.                METIENA KONTROLE.
7.1.          Audzētāja pienākums ir paziņot savam klubam par metiena piedzimšanu trīs dienu laikā, audzētavas īpašniekam – 10 dienu laikā.
7.2.          Klubs norīko kompetentu komisiju metiena apskates veikšanai tā audzēšanas vietā. Audzētāja pienākums ir nodrošināt apskates iespēju.
7.3.          Pamatota konflikta gadījumā, audzētājs vai klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē Ciltslietu Komisija. 
7.4.          Metiena kontrole ir būtisks elements kontrolētai šķirnes suņu audzēšanai Federācijā.
7.5.          Metiena kontroles komisija sastāda apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija, pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā, iesniedz kluba ciltsdarba vadītājam.
7.6.          Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura pilnībā atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Neskaidros gadījumos kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu.
7.7.          Metiena apskate jāveic vismaz 2 reizes. Pirmo reizi 5 dienu laikā pēc dzimšanas, otro reizi atbilstoši kluba ciltsdarba nolikumā noteiktajam minimālajam pārdošanas vecumam, bet ne agrāk kā 8 nedēļu vecumā. Klubs var savā ciltsdarba nolikumā noteikt vai vajadzības gadījumā veikt papildus metiena apskates.
7.8.          Kucēnu realizāciju drīkst uzsākt pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 8 (astoņas) nedēļas veci.
7.9.          Metienā atstājamo kucēnu skaita ierobežojumus nosaka klubi savos ciltsdarba nolikumos. Kluba komisija ir tiesīga nolemt par kucēnu skaita samazināšanu metienā un uzdot audzētājam humāni eitanazēt daļu metienā dzimušo kucēnu.
7.10.      Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem vai standartam neatbilstošu krāsu, tad tie ir humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, arī ir humāni eitanazējami, ja svara starpība nav saistīta ar mazo šķirņu specifiku.
7.11.      Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Padomei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
7.12.      Pārdodot vai atdodot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.
7.13.      Kucēni ir jāidentificē ar tetovējumu vai mikročipu pirms metiena pēdējās apskates.
7.14.      Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

 

8.                CILTSGRĀMATA.         
8.1.          Ciltsgrāmata ir būtiska šķirnes suņkopības sastāvdaļa, kuras uzdevums ir apkopot precīzu un pēc iespējas visaptverošu informāciju par tajā reģistrētajiem šķirnes suņiem.
8.2.          Ciltsgrāmata ir LKF īpašums un tās uzraudzību veic Ciltslietu Komisija.
8.3.          Ciltsgrāmatas vadītājs ir pieredzējis kinologs, kuru apstiprina LKF Padome.
8.4.          Ciltsgrāmatu veido sējumi ar metiena kartiņām, kuras sarindotas to iesniegšanas secībā. Katrai šķirnei atbilst savs sējums. Dokumentu iesniegšanas un izdošanas kārtību nosaka nolikums par Ciltsgrāmatas organizāciju (skat. pielikumu Nr.1).
8.5.          Ciltsgrāmatā ieraksta tikai tos suņus, kuru izcelsmi trijās paaudzēs pilnībā var pierādīt LKF atzītās ciltsgrāmatās.
8.6.          Par pamatu ierakstam Ciltsgrāmatā kalpo metiena kartiņa, kuru ar savu parakstu apstiprina audzētājs vai audzētavas īpašnieks un kluba ciltsdarba vadītājs.
8.7.          Minimālā nepieciešamā informācija:       
           -      šķirnes nosaukums,
           -      audzētavas nosaukums vai metiena pievārds,
           -      audzētāja vārds, uzvārds, adrese un paraksts,
           -      kucēnu dzimšanas datums,
           -      vecāku vārdi un Ciltsgrāmatas numuri,
           -      kucēnu dzimums, vārds, Ciltsgrāmatas numurs, krāsa,
           -      identifikācijas numurs.
8.8.          Šķirņu klubi tiesīgi izlemt, vai Ciltsgrāmatā jāfiksē vēl cita informācija par metienu.
8.9.          Ja Ciltsgrāmatā tiek reģistrēts metiens bez audzētavas nosaukuma, klubam jāpievieno šādam metienam pievārds.
8.10.      Ja vaislas sunim vai kucei ir ārzemēs izdoti ciltsraksti, tad LKF Ciltsgrāmatā jāiesniedz šo ciltsrakstu oficiāli apstiprināts tulkojums (izņemot krievu valodā izdotos ciltsrakstus). Ja suņu vārdi nav rakstīti ar latīņu burtiem, jādod to latīniskā transkripcija.
8.11.      Nav atļauts izmainīt oriģinālo, Ciltsgrāmatā reģistrēto suņa vārdu.
8.12.      Ciltsgrāmatā jāpiesaka viss metiens uzreiz, nav pieļaujama atsevišķu kucēnu reģistrācija.
8.13.      Viena metiena visu kucēnu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu. Zīmju skaits suņa vārdā, kopā ar audzētavas nosaukumu vai metiena pievārdu, nedrīkst pārsniegt 35 (ieskaitot atstarpes starp vārdiem).
8.14.      Ar vienu audzētavas nosaukumu vai metiena pievārdu nedrīkst atkārtoti reģistrēt vienu un to pašu suņa vārdu.
8.15.      Reģistrs ir Ciltsgrāmatas sastāvdaļa, kurā ieraksta:
a)      suņus, kuru ciltsraksti ir reģistrēti FCI neatzītās ciltsgrāmatās;
b)      kucēnus, kuru vecākiem nav trīspakāpju LKF atzītās ciltsgrāmatās ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LKF Reģistrā;
c)      ar Ciltslietu Komisijas piekrišanu kucēnus, kuru vecāki neatbilst LKF Ciltsdarba Reglamenta prasībām.
8.16.      Punktā 8.15. a) un c) minētajiem suņiem ierakstam Reģistrā vajadzīga attiecīgās šķirnes kluba piekrišana.
8.17.      Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā, ja tas ir saņēmis eksterjera novērtējumu "teicami" divās LKF sistēmā rīkotās izstādēs pie diviem dažādiem ekspertiem. Tā partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem.
8.18.      Reģistrā ierakstītie suņi, sākot ar ceturto paaudzi, var tikt pārcelti Ciltsgrāmatā.
8.19.      Izcelsmes apliecības, kuras izdod, pamatojoties uz Reģistru, apzīmē "LV-REĢ...".
8.20.      Izņēmumus, kas saistīti ar ierakstu Ciltsgrāmatā vai Reģistrā, var pieļaut vienīgi ar LKF Ciltslietu Komisijas rakstveida piekrišanu.
8.21.      Ciltsgrāmatā jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās apskates brīdi. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķis, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

 

9.                CILTSRAKSTI.
9.1.          Ciltsraksti ir suņa izcelšanās pierādījums, kurš tiek izsniegts pamatojoties uz ierakstiem Ciltsgrāmatā. Tiem jābūt skaidri apzīmogotiem ar LKF zīmogu un Ciltsgrāmatas vadītāja spiedogu.
9.2.          Ciltsrakstos jābūt ierakstītām ne mazāk kā trijām priekšteču paaudzēm.
9.3.          Ierakstus ciltsrakstos drīkst izdarīt tikai Ciltsgrāmatas vadītājs. Ierakstus ciltsrakstu pielikumā par izstāžu novērtējumu, darba īpašību pārbaudēm un ciltsdarba rezultātiem var izdarīt Ciltsgrāmatas vadītājs, eksperti, darba pārbaužu tiesneši.
9.4.          Ciltsrakstu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā tos izziņo par nederīgiem. Klubs, pēc pierādījumu pārbaudes, ierosina ciltsrakstu dublikāta izsniegšanu. Uz šādu ciltsrakstu veidlapas tiek uzspiests zīmogs "Dublikāts".
9.5.          Nepareizus vai viltotus ciltsrakstus konfiscē un izziņo par nederīgiem.
9.6.          Īpašnieka maiņu ciltsrakstos apstiprina ar kluba zīmogu, ierakstot jaunā īpašnieka uzvārdu, adresi un īpašnieka maiņas noformēšanas datumu.
9.7.          Kucēniem – vaislas brāķim tiek izdoti ciltsraksti ar zīmogu "Nav izmantojams ciltsdarbā".

 

10.            MAKSĀJUMI.
Maksājumi par ciltsrakstu noformēšanu izdarāmi vienlaicīgi ar metiena kartiņas iesniegšanu LKF Ciltsgrāmatā.

11.            PĀRKĀPUMI

Par šī Ciltsdarba Reglamenta pārkāpumiem var tikt sodīti klubu ciltsdarba vadītāji un kontrolieri, audzētavu īpašnieki, ja netiek nodrošinātas kvalitatīvas konsultācijas, pietiekama ciltsdarba kontrole un cīņa ar attiecīgai šķirnei piemītošiem defektiem un iedzimtām slimībām. Šajos gadījumos LKF Ciltslietu Komisija veic pārbaudi un pierādījumu novērtēšanu. Savus slēdzienus tā nodod izskatīšanai LKF Prezidijam.
 
Pielikums Nr. 1

NOLIKUMS PAR CILTSGRĀMATAS ORGANIZĀCIJU
1. Par Ciltsgrāmatas organizāciju atbild tās vadītājs.
2. Visi ieraksti Ciltsgrāmatā tiek izdarīti pamatojoties tikai uz dokumentāliem pierādījumiem.
3.  Visu informāciju Ciltsgrāmata saņem no klubu ciltsdarbu vadītājiem.
4. Lai reģistrētu metienu, ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc kucēnu dzimšanas Ciltsgrāmatā jāiesniedz:
a)      metiena kartiņa, kas apstiprināta ar audzētāja vai audzētavas īpašnieka un kluba ciltsdarba vadītāja parakstu;
b)      suņa un kuces oriģinālo ciltsrakstu kserokopijas;
c)      vaislas suņiem ar ārzemēs izdotiem ciltsrakstiem – to oficiāli apstiprināts tulkojums, kā tas paredzēts 8.10. punktā;
d)      eksterjera novērtējuma un darba spēju pārbaužu apliecinošu dokumentu kserokopijas;
e)      pārošanas atļauja ar pārošanas aktu;
f)       kvīts par ciltsrakstu apmaksu.
5.      Metiena kartiņā Ciltsgrāmatas vadītājs ieraksta kucēniem piešķirtos numurus un kartiņu iešuj attiecīgās šķirnes sējumā.
6.      Ciltsgrāmatas piešķiramo numuru "LV-XXX-0000/00" veido sekojoši apzīmējumi:
a)      LV – LKF Ciltsgrāmatas apzīmējums;
b)      šķirnes saīsināts apzīmējums (skat. pielikumu);
c)      kārtas numurs ierakstam šķirnes sējumā;
d)      dzimšanas gada pēdējie divi cipari.          
7.      Ciltsraksti ir stingrās uzskaites dokuments. Katrai ciltsrakstu blankai ir savs numurs, kurš tiek reģistrēts Ciltsgrāmatā.
8.      Ierakstu pareizību ciltsrakstos apstiprina Ciltsgrāmatas vadītājs ar savu parakstu un LKF Ciltsgrāmatas apaļo zīmogu.
9.     Ciltsrakstos ieraksta sekojošus sasniegumus:
a)      kluba, nacionālais, starptautiskais Čempions;
b)      kluba, nacionālais, starptautiskais, pasaules Uzvarētājs;

c)      CACIB, R.CACIB, CAC, R.CAC
 
Pielikums Nr. 2

NOLIKUMS PAR AUDZĒTAVĀM
1.              Vispārīgā daļa.
1.1.          Veidojot šķirnes suņu audzētavu, par pamatu tiek uzskatītas vaislas kuces, skaitā ne mazāk par vienu, kuras reģistrētas LKF Ciltsgrāmatā.
1.2.          Audzētavu var reģistrēt viena vai vairākas fiziskas personas, ne jaunākas par 18 gadiem, kuras atbilst vienai no sekojošām prasībām:
a)       ir beigusi kinoloģiskos kursus un kvalitatīvi izaudzējusi vismaz 2 metienus;
b)      ir nokārtojusi kinoloģisko testu un kvalitatīvi izaudzējusi vismaz 3 metienus.
1.3.          Juridiskām personām piederošās audzētavas drīkst reģistrēt valstiskas organizācijas, ja audzētavas darbu vada persona, kas atbilst 1.2. punktā minētajām prasībām.
2.              Reģistrācija.
2.1.          Lai reģistrētu audzētavu, LKF Ciltsgrāmatā jāiesniedz aizpildīta pieteikuma anketa (skat. pielikumā) un atsauksme no šķirņu kluba.
2.2.          Pieteikumā jāuzrāda 4 iespējamie audzētavas nosaukuma varianti to vēlamības secībā. Audzētavas nosaukums var būt veidots ne vairāk kā no 2 vārdiem (neskaitot saikļus) un maksimālais burtu skaits ir 25 (ieskaitot atstarpes starp vārdiem). Nosaukumā nedrīkst būt izmantoti šķirņu nosaukumi, atsevišķi burti un cipari, kā arī saistvārdi-pielikumi, piemēram: of, by, from, der, v.d. un citi.
2.3.          Iesniegto pieteikumu Ciltsgrāmatas vadītājs izskata un dod atbildi 30 dienu laikā.
2.4.          Pozitīvas atbildes gadījumā pieteikuma iesniedzējam jāizdara maksājums par audzētavas reģistrāciju, kura apmērus nosaka LKF Padome.
2.5.          Iesniedzot kvīti par apmaksu LKF Ciltsgrāmatā, audzētavas īpašnieks saņem audzētavas reģistrācijas apliecību (skat. pielikumā).
2.6.          Audzētavas tiek reģistrētas LKF audzētavu reģistrācijas grāmatā, kurā ieraksta:
-   reģistrācijas numuru,
-   audzētavas nosaukumu,
-   audzētavas īpašnieku (vārds, uzvārds, adrese, tālrunis),
-   reģistrācijas datumu,
-   audzējamās šķirnes.
2.7.          Ja, izskatot pieteikumu, rodas domstarpības attiecībā uz audzētavas reģistrācijas prasību izpildi, tad lēmumu pieņem LKF Ciltslietu Komisija.
3.              Audzētavas īpašnieka pienākumi.
3.1.          Pildīt LKF Ciltsdarba Reglamentu un šķirņu klubu ciltsdarba nolikumus.
3.2.          Ar savu darbību veicināt šķirnes attīstību, nepieļaujot suņu ar iedzimtiem defektiem un slimībām izmantošanu vaislā.
3.3.          Rūpēties par saviem dzīvniekiem, tos labi kopt. Nepieļaut rupju apiešanos ar tiem.
3.4.          Regulāri izdarīt ierakstus Audzētavas grāmatā (skat. pielikumā).
3.5.          Paziņot klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.  
3.6.          Nodrošināt metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā. Par pamatu akta aizpildīšanai kalpo ieraksti Audzētavas grāmatā.
3.7.          Metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus nodot metiena kontroles komisijai.
3.8.          Uzrādīt Audzētavas grāmatu ierakstu pārbaudei pēc LKF Ciltsgrāmatas vadītāja vai Ciltslietu Komisijas pieprasījuma.

3.9.          Uzsākot citas šķirnes suņu audzēšanu, paziņot par to rakstiski Ciltsgrāmatas vadītājam.